Uzvaras Dievmāte

Meliljas patronsvētais

Uzvaras Dievmāte ir Meliljas aizbildne. Dievbijība viņai aizsākās jau kopš spāņu klātbūtnes sākuma pilsētā, kas 15. gadsimta beigās (1497. gadā) tika iekļauta Kastīlijas kronī. Viņas godināšana tika saistīta ar nocietinātās pilsētas dzīvi un tās iedzīvotāju un garnizona aizsardzību. Tautas dievbijībā tituls "Uzvaras" tiek saistīts ar Jaunavas Dievmātes aizsardzību pilsētas militāro pārbaudījumu laikā. Ir svarīgi nošķirt dievbijīgus aprakstus no dokumentētās izcelsmes, kas ir kulta senatne Vecajā Meliljā.

Galvenie dati

Izcelsme un vēsture

Uzvaras Dievmāte ir Meliljas aizbildne. Dievbijība viņai aizsākās jau kopš spāņu klātbūtnes sākuma pilsētā, kas 15. gadsimta beigās (1497. gadā) tika iekļauta Kastīlijas kronī. Viņas godināšana tika saistīta ar nocietinātās pilsētas dzīvi un tās iedzīvotāju un garnizona aizsardzību. Tautas dievbijībā tituls "Uzvaras" tiek saistīts ar Jaunavas Dievmātes aizsardzību pilsētas militāro pārbaudījumu laikā. Ir svarīgi nošķirt dievbijīgus aprakstus no dokumentētās izcelsmes, kas ir kulta senatne Vecajā Meliljā.

Tēls un svētnīca

Šis attēls tiek godināts Meliljā, Meliljas la Vieja (vecās, nocietinātās pilsētas) vēsturiskajā centrā, pirmās spāņu apmetnes sirdī. Tas ir attēls, kas ir dziļi saistīts ar pilsētas vēsturi un ir tās reliģiskās dzīves centrālais elements, ko ļoti mīl Meliljas iedzīvotāji.

Patronāža un kronēšana

Viņa ir Meliljas aizbildne. Starp izmantotajiem avotiem nav vienprātības par viņas kanoniskās kronēšanas precīzu datumu.

Svinības un dievbijība

Tās galvenie svētki tiek svinēti 8. septembrī, Jaunavas Marijas dzimšanas svētkos, kad Melilja godina savu aizbildni ar svinīgu procesiju un plašu sabiedrības līdzdalību. Veltījums Uzvaras Dievmātei ir viens no spēcīgākajiem Meliljas identitātes simboliem.

Saikne ar Rožukroni

Izmantotajos avotos nav redzama īpaša saikne starp šo dievbijību un Rožukroni kā atsevišķu nosaukumu; Rožukroni lūdz dievkalpojumā saskaņā ar ierasto Marijas dievbijību.