Marija Esperanca de Bjankini
Betānija, Venecuēla · 1928–2004 · Betānijas parādību vizionārs
Marija Esperanca de Bjankini bija venecuēliešu mistiķe un vizionāre, kurai Betānijā, netālu no Karakasas, parādījās Jaunava Marija ar titulu "Tautu samierinātāja".
Viņa bērnība un aicinājums
Marija Esperanca de Bjankini piedzima 1928. gada 22. novembrī Makarapanā, nelielā pilsētiņā Monagasas štatā, Venecuēlā. Jau no mazotnes viņa izrādīja neparastu garīgo jūtīgumu. Piecu gadu vecumā viņa piedzīvoja savu pirmo mistisko pieredzi: savā istabā ieraudzīja spilgtu gaismu un sajuta dziļu mieru, kas viņu pavadīja visu atlikušo mūžu.
Viņas ģimene bija dziļi katoļticīga. Māte katru dienu veda viņu uz misi un jau no mazotnes mācīja lūgties Rožukroni. Marija Esperansa uzauga ar dzīvu ticību un dziļu dievbijību Jaunavai Marijai.
Parādīšanās Betānijā
1976. gadā Marija Esperansa pārcēlās uz Betāniju, fermu Mirandas štatā netālu no Karakasas. Tur viņai sāka parādīties Jaunava Marija.
Jaunava Marija sevi identificēja kā "tautu samierinātāju" un aicināja uz lūgšanām, atgriešanos un izlīgumu starp tautām. Vēstījumi bija vērsti uz:
La reconciliación: «Reconciliaos con Dios y con vuestros hermanos. No más odio. No más violencia.»
La oración: «Recen el Rosario todos los días. Es el arma más poderosa contra el mal.»
La conversión: «Convertíos de todo corazón. El tiempo se acaba.»
La paz: «Recen por la paz del mundo. La paz comienza en el corazón de cada uno.»
"Esmu tautu samierinātājs. Es nāku samierināt cilvēci ar Dievu."
— Virgen María en BetaniaSaimnieka brīnums
1984. gada 8. oktobrī, parādīšanās laikā Betānijas kapelā, notika neparasts brīnums. Uz kapelas grīdas simtiem klātesošo ticīgo priekšā brīnumainā kārtā parādījās iesvētīta hostija.
Hostiju savāca priesteris, kas celebrēja misi, un to analizēja ārsti un zinātnieki. Testi apstiprināja, ka tā ir īsta hostija, identiska tām, ko izmanto Euharistijā.
Šo brīnumu Baznīca izmeklēja un atzina par autentisku. Hostija mūsdienās tiek glabāta Betānijas svētnīcā kā relikvija.
Baznīcas apstiprinājums
Katoļu baznīca izmeklēja parādības Betānijā. 1987. gadā Karakasas bīskaps, monsinjors Hosē Alī Lebrūns Moratinoss, oficiāli pasludināja parādības par "pārdabiskām un autentiskām".
Šis apstiprinājums bija nozīmīgs, jo Venecuēlā nebija tradīcijas apstiprināt Marijas parādīšanās. Bīskaps savu lēmumu pamatoja ar:
Vēstījumu atbilstība katoļu doktrīnai. Ticīgo garīgā pārveidošanās. Atgriešanās un miera augļi kopienā. Konsekrētās hostijas brīnums.
Betānijas svētnīca
Pēc parādīšanās apstiprināšanas Betānijā tika uzcelta svētnīca par godu Dievmātei, Tautu Samierinātājai. Svētnīca kļuva par svētceļojumu vietu venecuēliešiem un latīņamerikāņiem.
Katru 8. oktobri, iesvētītās hostijas brīnuma gadadienu, tūkstošiem svētceļnieku plūst uz Betāniju, lai svinētu Dievmātes Izlīgšanas svētkus. Svinību laikā notiek procesija, svinīga Mise un kopīga Rožukroņa lūgšana.
Viņa dzīve pēc parādīšanās
Pēc parādīšanās Marija Esperanca turpināja dzīvot Betānijā, kalpojot savai kopienai un apmeklējot svētceļniekus. Viņa nekad nemeklēja slavu vai personisku labumu no parādīšanās.
Marija Esperanca apprecējās ar Džovanni Bjankini, itāli, kurš atbalstīja viņu viņas garīgajā misijā. Kopā viņiem bija astoņi bērni. Viņa nodzīvoja dzīvi, kas bija veltīta lūgšanai, labdarībai un kalpošanai citiem.
Publiskos paziņojumos Marija Esperansa vienmēr uzsvēra Jaunavas vēstījumu nozīmi: "Jaunava nāca, lai samierinātu cilvēci ar Dievu. Viņas vēstījums ir mīlestības, miera un samierināšanās vēstījums."
Viņa nāve
Marija Esperanca de Bjankini nomira 2004. gada 7. augustā Betānijā 75 gadu vecumā. Viņas nāvi sēroja tūkstošiem ticīgo, kuri uzskatīja viņu par dzīvu svēto.
Pirms nāves Marija Esperanca atstāja vēstījumu saviem bērniem: "Turpiniet katru dienu lūgt Rožukroni. Jaunava Marija jūs aizsargās un vadīs."
Marijas Esperanzas mantojums
Marijas Esperanzas de Bjankini liecība ir svarīga, jo tā parāda, ka Jaunava Marija parādās ne tikai Eiropā, bet arī Latīņamerikā. Parādīšanās Betānijā ir pirmās apstiprinātās Venecuēlā un vienas no retajām Dienvidamerikā.
Marija Esperanza pārstāv visas ticīgās sievietes, kuras ir veltījušas savu dzīvi lūgšanai un kalpošanai citiem. Viņas pazemīgā un diskrētā dzīve ir mīlestības un uzticības apliecinājums.