Anekdotes par Jaunavu Mariju

"Bečuatas Dievmāte: Libānas kristiešu un musulmaņu svētnīca"

Bešuata (Libāna)

Bečuatas ciematā, Libānas Bekas ielejas Baalbekas-Hermelas reģionā, tiek godināta Bečuatas Dievmātes svētnīca. Svētnīca, kas pieder maronītu baznīcai, austrumu katoļu konfesijai, akmeņainā nišā atrodas Jaunavas Marijas ar bērnu attēls, un to apmeklē gan kristieši, gan musulmaņi. Tā ir lūgšanu, novennu un Rožukroņa deklamēšanas vieta, un tā ir minēta Libānas svētnīcu ceļvežos.

Ar pārliecību var apgalvot, ka šī Marijas svētnīca pastāv arī mūsdienās, un to bieži apmeklē svētceļnieki no Libānas un kaimiņvalstīm – cerības vieta, kur cilvēki ierodas lūgt labvēlību un pateikties, atstājot tādus ziedojumus kā kruķus un plāksnes. Saskaņā ar dievbijīgu apustuļu liecībām, tai tiek piedēvētas daudzas labvēlības, īpaši dziedināšanas, lai gan nav publicētu oficiālu ierakstu vai pieejamu kanonisku procesu.

Ir svarīgi būt godīgam. Dievbijīgā tradīcija vēsta, ka attēls atrasts grotā vai uz koka stumbra, un runā par paralizēto un hroniski slimo dziedināšanu; tomēr šos stāstus neapstiprina vēsturiski dokumenti, pieejamie arhīvi vai akadēmiski pētījumi: tie pieder mutvārdu tradīcijai un tautas dievbijībai. Jo īpaši cirkulē stāsts par mēmsu Jordānijas musulmaņu zēnu, kurš it kā runāja attēla priekšā 2004. gadā; pēc tā meklēšanas nav atrasts neviens uzticams avots (no svētnīcas, baznīcas vai preses), kas to dokumentētu ar vārdiem, datumiem vai lieciniekiem. Godīguma labad šis konkrētais stāsts nav reģistrēts un to var uzskatīt tikai par nepārbaudītu dievbijīgu tradīciju.

Runājot par Rožukroni, tas ir ļoti izplatīts maronītu tradīcijā svētceļojumu un novennu laikā, un ir atsauces uz svētceļniekiem, kas to lūdz attēla priekšā, un uz grupām, kas kāpj kalnā, to lūdzot. Tomēr nav nekādu ierakstu par Bešuatas Dievmātes pasludināšanu par "Rožukroņa Dievmāti", kā arī par dokumentētu vēsturisku brālību: saikne ir tipiska Marijas svētnīca.