Anekdotes par Jaunavu Mariju

Kalna Jaunava, kas raugās pāri Bombejas jūrai

Bombeja (Indija) (16. gadsimts)

Bandrā, plašās Mumbajas pilsētas rajonā, kalna virsotnē, no kuras paveras skats uz Arābijas jūru, atrodas Kalna Dievmātes bazilika, ko visi pazīst kā Marijas kalnu. Kristiešu klātbūtne šajā apgabalā aizsākās vismaz 16. gadsimtā, un tā bija saistīta ar portugāļu jezuītu misionāru darbu, kuri ap 1570. gadu pārņēma kalpošanu Bandrā. Pašreizējais Jaunavas Marijas attēls ir portugāļu izcelsmes, un saskaņā ar vēstures avotiem tieši šie jezuīti to atveda no Portugāles uz Indiju tajā pašā gadsimtā.

Tā kā svētnīca ir vērsta pret jūru un tās dievbijība ir cieši saistīta ar zvejniekiem un jūrniekiem, gadsimtu gaitā ir uzplaukusi populāra tradīcija, kas stāsta par attēlu, kas "ieras pa jūru", atrasts peldam starp viļņiem, un pat par epizodēm, kas saistītas ar pirātiem. Ir svarīgi precizēt: brīnumainā ierašanās pa jūru pieder pie vietējās dievbijīgās tradīcijas, kas ir skaista, bet nedokumentēta. Dokumentēts ir tas, ka attēlu atveda portugāļu jezuīti. Jūrniecības stāsts izriet no vietas ciešās saiknes ar jūrniekiem, nevis no pierādīta vēsturiska fakta.

Galvenie svētki ir Jaunavas Marijas dzimšana 8. septembrī, ko vietējie svin kā Marijas svētkus jeb Bandras svētkus. Pēc tam seko nedēļu ilgais un slavenais Bandras gadatirgus — sens un milzīgs gadatirgus ar stendiem, tradicionāliem ēdieniem, svecēm, ziedojumiem un reliģiskiem priekšmetiem, kas piepilda ielas ap baziliku un ir slavens visā Konkanas reģionā.

Svētnīcas raksturīgākā iezīme ir tieši šī kultūru satikšanās. Ierodas ne tikai katoļi, bet arī hinduisti, kas Mariju sauc par "Mariju Matu", un musulmaņi, kas aizdedzina sveces, dod solījumus un nes votīvus. Daudzi ticīgie pērk vaska figūras, kas attēlo to, ko viņi lūdz — māju, bērnu, locekli, transportlīdzekli —, uzkāpj kalnā, aizdedzina sveci Jaunavas Marijas priekšā un, ja viņi tic, ka viņu lūgšana ir atbildēta, atgriežas ar pateicības votīva upuri. Šī aina, kas atkārtojas gadu no gada un ko apraksta daudzi aculiecinieki, ir pārbaudāms fakts, lai gan oficiāli konkrētu brīnumu saraksti ar vārdiem un datumiem nav atrodami pieejamos avotos.

Runājot par Rožukroni, nav nekādu ziņu par unikālu praksi, kas atšķirtu šo svētnīcu no citiem lieliem Marijas tempļiem, izņemot vispārējo Marijas dievbijību, kas raksturīga tās portugāļu saknēm. Saglabājies ir tikai jūras krasta kalna attēls, uz kura ar vienādu cerību dažādu ticību cilvēki kāpj, lai uzticētu sevi vienai Mātei.